1. daļa
Ja rodas kāds šķērslis – pat tik graujošs un postošs kā globāla pandēmija – mūziķi noteikti atradīs veidu, kā to apiet, kā turpināt muzicēt pat visdīvainākajos apstākļos. Džeza mūziķi ir bijuši īpaši radoši Kovid-19 epidēmijas laikā, izmantojot sociālos medijus, internetu un visus citus viņu rīcībā esošos līdzekļus, lai dalītos savā mūzikā ar pasauli. Klausoties daudzus no 2021. gadā izdotajiem džeza albumiem, ir jūtams izaicinājums un neatlaidība.
Visa gada garumā džeza mūziķi, radot savus darbus, šķērsoja laiku un telpu. Reģioni, laikmeti un žanri nekalpoja par robežām vai barjerām, bet gan par ceļvežiem bagātākiem, pilnīgākiem muzikāliem meklējumiem. Bija ceļojumi uz dažādām tālām pasaules malām un vairāku mūzikas vēstures gadu desmitu sakausējumi. Izcilākajos skaņdarbos varēja dzirdēt gan inovācijas gan tradīcijas.
Albūmi sarakstā ievietoti secībā kura nedaudz atspoguļo man gaumi, bet kopumā ir drīzāk nejauša nevis sadalīta dažādos novirzienos.
Veronica Swift — This Bitter Earth
Izpildītāji: Tonijs Benets un Lady Gaga
Ierakstu kompānija: Mack Avenue
Izdots: 2021. gada 19. septembris
Talantīgajai Sviftas kundzei piemīt lieliska vokālā tehnika. Viņas balss augstums ir precīzs, izruna – skaidra. Viņa smalki jūt dinamiku un apbrīnojami kontrolē vibrato. Viņas diapazons ir plašs, balss plastiska un viņa dzied bez kautrēšanās.
Šajā albumā viņa ir radikāla arī attiecībā uz repertuāru. Jau kopš 20. gadsimta 20. gadu beigām džeza dziedātāji ir daudz balstījušies uz Geršvinu, Irvinga Berlina, Kola Portera, Djūka Ellingtona, Billija Strayhorna, Fata Valera, Harolda Ārlena, Rodžersa un Hārta, Hoagija Kārmičela un citu meistaru darbiem, kā rezultātā izcilākās dziesmas ir pārtapušas un interpretētas miljons reižu.
Atpazīstamība, kā mēs visi zinām, var izraisīt garlaicību bet, tā kā gaume un mode piedzīvo negaidītus pavērsienus, tad jaunie dziedātāji var atrast nedzirdētu un neizmantotu materiālu, lai izvairītos no tā.
Tony Bennett & Lady Gaga — Love For Sale
Izpildītāji: Tonijs Benets un Lady Gaga
Ierakstu kompānija: Columbia Records/Interscope Records
Izdots: 2021. gada 30. septembrī
LG Diskogrāfija, TB Diskogrāfija
Popmūzikas māksliniece Lady Gaga atgriežas pie vieglas klausīšanās, veidojot otro kopdarbu ar Toniju Benetu. Ja pirmajā, 2014. gadā izdotajā albumā Cheek to Cheek, tika atlasīti daudzi džeza standarti, tad nevainojami producētajā albumā Love for Sale, kas ir 95 gadus vecā Beneta 61. un noslēdzošais albums, skan zīdaini maiga Kola Portera klasika. Tādējādi mēs varam dzirdēt “I Get a Kick Out of You”, “Night and Day” un vēl vienu svinga albumu stūrakmeni “I’ve Got You Under My Skin”.
Tomēr šķiet, ka tieši mazāk dzirdētajās dziesmās pāris gūst vislielāko prieku, vai tas būtu slīdēšana pār plīvojošu “I Concentrate on You”, vai |”Dream Dancing”, kas ir viņu partnerattiecību gulbju dziesma. Benets, kuram 2016. gadā tika diagnosticēta Alcheimera slimība, arī solo dziesmā “Just One of Those Things” ir pārdomu noskaņojumā, un rindām “so goodbye dear and amen, here’s hoping we meet now and then” (tāpēc ardievas, dārgie, un amen, cerot, ka mēs satiksimies šad un tad) piešķir papildu noskaņu. Tomēr kopumā šis dzīvespriecīgais albums drīzāk atgādina mīļas ardievas, nevis svinīgu atvadīšanos.
Terence Blanchard — Absence
Izpildītāji: Terence Blanchard, E-Collective un Turtle Island Quartet
Albūms: Absence (Prombūtne)
Ierakstu kompānija: Blue Note Records
Izdots: 2021. gada 30. septembrī
Atzinību guvušais trompetists un komponists atgriežas ar džeza leģendas Veina Šortera (Wayne Shorter) sarakstīto un iedvesmoto mūzikas albumu. Tajā piedalās Blančarda grupa E-Collective ar pianistu Fabiānu Almazanu, ģitāristu Čārlzu Alturo, basģitāristu Deividu Džiniāru un bundzinieku Oskaru Sītonu, kā arī Turtle Island stīgu kvartets.
Veins Šortrs veselības apsvērumu dēļ vismaz uz laiku ir spiests pārtraukt koncertdarbību. Daži cilvēki, kas svin savu 88. dzimšanas dienu, kā to 2021. gada 25. augustā svinēja Šorters, varētu nebūt gandarīti par to, ka viņiem tiek veltīts albums ar šādu nosaukumu. Viņi varētu uzskatīt, ka piemērotāks vārds būtu Klātbūtne vai pat Es jūtos labi, paldies, ka apvaicājāties. Taču nekad neko nevar zināt, jo Šorters daudzējādā ziņā ir atsevišķa kategorija un, jācer, ka viņa izdevniecības biedrs viņam jau iepriekš ir paskaidrojis par Prombūtni. Iespējams, mums vajadzētu būt pateicīgiem, ka Blančarda albuma nosaukums nav Mr Gone, pēc Šortera vidusskolas iesaukas.
Absence ir veltīta Šorteram par to, ka viņš “ir ģeniāls”, un par to nav jāstrīdas. Kopš piecdesmito gadu beigām Šorters kā solists, komponists un aranžētājs ar savu vārdu un kā papildspēlētājs ir spīdējis gan kā solists, gan kā komponists un aranžētājs; starp kolektīviem, kuros tas darīts, izceļami Arta Blekija The Jazz Messengers (1959-1964), Milesa Deivisa otrais lieliskais kvintets (1965-1968) un Weather Report (1971-1985).
Blančardam ir sena mīlestība uz stīgu ansambļiem, un visos divpadsmit skaņdarbos, izņemot vienu, E-Collective papildina Turtle Island Quartet. Neoklasiskā stīgu kvarteta pievienošana Blančarda digitālā laikmeta kvintetam – darbojas labi. Tomēr vismazāk iespaidīgs ir stīgu kvarteta skaņdarbs “The Second Wave”, kas, nebūdama tituldziesma, varbūt ir nedaudz par garu – vienpadsmit minūtes, priekš četrdesmit sešu minūšu albuma.
No otras puses, Blančarda elektroakustiskais aranžējums Šortera “Fall”, kas pirmo reizi izskanēja Milesa Deivisa “Nefertiti” (Columbia, 1968), ir tik pārsteidzošs, ka nevar nevēlēties, lai “Absence” būtu galvenokārt, ja ne pilnībā, veidots no Šortera skaņdarbiem (vairāk nekā pusi no šeit iekļautajiem darbiem sarakstījis Blančards un viņa kolēģi). Jo starp Šortera agrīno skaņdarbu modernajiem pārstrādājumiem skaņdarbs “Fall” atrodas līdzās Roberta Glāspera vadītās Blue Note All-Stars interpretācijai par “Masqualero”, kas pirmo reizi izskanēja Deivisa albumā “Sorcerer” (Columbia, 1967), All Stars albumā “Our Point Of View” (Blue Note, 2017), kurā piedalījās arī oriģinālā sastāva dalībnieki Herbijs Henkoks (Herbie Hancock) pie taustiņiem un pats Šorters ar soprānsaksofonu.
Pat Metheny — Side-Eye NYC
Izpildītājs: Pat Metheny
Albūms: Side-Eye NYC (V1.IV)
Ierakstu kompānija: Modern Recordings
Izdots: 2021. gada 10. septembrī
Diskogrāfija
Pata Metenija jaunais trio, kurā pie taustiņiem ir brīnišķīgais Džeimss Frānsiss (James Francies), bet pie bungām – Markuss Gilmors (Marcus Gilmore), šajā dzīvajā izpildījumā rada lieliskas emocijas.
Spēlējot un strādājot ar tik atšķirīgiem māksliniekiem kā Ornette Coleman, John Zorn, Joni Mitchell un David Bowie, ir nepieciešama plaša muzikālā domāšana un atbilstoša tehnika. Pats Metenijs, 67 gadus vecais ģitārists un komponists, kurš dzimis Misūri štatā, jau 1976. gadā atklāja sevī abas šīs īpašības.
Metenijs jau sen ir izklaidē tradicionālo auditoriju, rakstījis laikmetīgu klasiku un kino mūziku, liriskas dziesmas, kas skan kā singli, un atzinīgi novērtējis daudzu jaunāku par sevi, talantīgu spēlētāju provokācijas. Kā pēdējais impulsa nāk Side-Eye — 60. gados populārā Hammond ērģeļu/ģitāras/bungu trio sastāvs, ko pirmie izveidoja tādi funky ērģelnieki kā Džimijs Smits un Džeks Makdufs.
Chick Corea Akoustic Band — Live
Izpildītāji: Chick Corea, John Patitucci, Dave Weckl
Albūms: Live
Ierakstu kompānija: Concord Jazz
Izdots: 2018. gada 13. janvārī
Diskogrāfija
Šis ieraksts jau bija tapis, kad 2021. gada 9. februārī pēkšņi un negaidīti mūžība devās Chick Corea. Šajā albūmā Corea sniedz savas piezīmes, kurās viņš atsaucas uz divu dienu virpuli, kad 2018. gada janvārī trio pēc ilga pārtraukuma atkal bija sapulcējies īsam mēģinājumam un diviem koncertiem nākamajā vakarā.
Rezultāts ir šis divu CD komplekts. Pirmais skaņdarbs “Morning Sprite”, iespējams, liecina par to, ka viņi jūt, kā atgriežas pie trīs cilvēku attiecībām, kas bija viņu divu iepriekšējo albumu “Akoustic Band” un “Alive” augstākais punkts, taču līdz “Rhumba Flamenco” un “Summer Night” trio ir jau savā īstajā sajūtā, ar izdomas bagātiem “On Green Dolphin Street”, “Humpty Dumpty”, “Monk’s Mood” un “You and the Night and the Music” pārlikumiem, kas ir zvaigžņu virsotnes.
Corea sirsnīgās piezīmes par saviem līdzgaitniekiem liek domāt, ka šim ansamblim, iespējams, patiešām būtu vajadzējis vairāk ierakstīt un spēlēt kopā – kā to apliecina viņu izteiksmīgais “Rhumba Flamenco” izpildījums.
Orrin Evans – The Magic Of Now
Izpildītāji: Orrin Evans…
Albūms: The Magic Of Now
Ierakstu kompānija: Smoke Sessions Records
Izdots: 2021. gada septembris
Ilgstošas vai dziļas pieredzes visizteiksmīgākā radošā pazīme bieži vien ir instinkts, ko izlaist. “The Magic of Now” varētu būt tikai PR izdomāts āķis, taču šis nosaukums lieliski atbilst šim kvartetam, ko vada Filadelfijas pianists Orrins Evanss.
Kad 2018. gadā viņš tika uzaicināts aizstāt Ītanu Iversonu starptautiski iecienītajā trio The Bad Plus, DownBeat sveica Evansu kā uzlecošo zvaigzni – lai gan viņš jau divus gadu desmitus bija vietējais varonis kā spēlētājs, kapelmeistars, mentors un spēcīgs sabiedrības veicinātājs savā dzimtajā pilsētā. Šī sesija ar kādreizējo Roberta Glāspera basģitāristu Vičentu Arčeru (Vicente Archer), Džona Skofīlda bundzinieku Bilu Stjuartu (Bill Stewart) un izsmalcināti lirisko un neuzkrītošo jauno saksofonistu Immanuelu Vilkinsu (Ambrose Akinmusire) un Džeisona Morana (Jason Moran) protežē — ir vēl spēcīgāka, jo tā tik smalki un ekonomiski pārsniedz savus maldinoši pazīstamos priekštečus – 1950. gadu Cool School un Monka/Kedara Voltona/Tainera klavierpostbopu.
“Mynah” vienmērīgais bekbits un gaisīgi vijīgā alta melodija varēja izvērsties līdz trīskāršam skaņdarbam, taču Evanss un Vilkinss tajā atrada intensitāti, tik tikko palielinot skaļumu.
“MAT-Matt”, senais Evansa oriģināls viņa dēliem, apliecina, cik pacietīgi pianists spēj saspiest šķietami atšķirīgus motīvus kopā, nepārtraucot savu plūdumu, un freebop-to-swing “Momma Loves” dzen Vilkinsu no Lī Konica dreifējošā lirisma līdz galvu reibinošam Koltranesa lidojumam uz ārējo malu. Arčers un Stjuarts ir izšķiroši svarīgi šī izcilā kolektīva sasnieguma ansambļa identitātei, taču Orrina Evansa sen izkoptā meistarība un Immanuela Vilkinsa jaunradītais meistarīgums ir tā vislieliskākie tikumi.
John McLaughlin — Liberation Time
Izpildītāji: John McLaughlin…
Albūms: Liberation Time
Ierakstu kompānija: Abstract Logix/Mediastarz
Izdots: 2021. gada 16. jūlijā
Diskogrāfija
Lokdauna ierobežojumi daudzus ir mudinājuši uz pārdomām, introspekciju un apcerēm. Daudzi mūzikas kopienas pārstāvji ir atraduši mierinājumu savā mūzikā, kas ir rosinājis domāt un darboties no jauna. Pēkšņi parādījās albumu pārpilnība, kurus iedvesmoja vai pamudināja pandēmija, daudzi no tiem ir solo albumi, citi – muzikālas apmaiņas rezultāts, izmantojot vairāku ierakstu sistēmu. Tikai nedaudzi no tiem var sacensties ar “Liberation Time”. Tas ir iedvesmojis jaunrades plūdus Maklaflinam, kura karjeru jau iepriekš noteica šķietami nebeidzams radošums.
Izņemot divus refleksīvus solo skaņdarbus klavierēm “Mila Repa” un “Shade of Blue”, visi skaņdarbi ir tapuši, izmantojot multitracking. Taču jūs nekad nenojaušat, ka šādā veidā tapis Maklaflina grupas The 4th Dimension skaņdarbs ‘Lockdown Blues’, tāda ir grupas saspēle. Vēl ir Maklaflins ar tiešu, 60. gadu mūziku, stilu, ar kuru viņš ir uzaudzis un kuru viņš pārvalda, šeit ar lielisku Juliana Sīgla (Julian Siegel) tenora spēli. Turpretī spēcīgais džezroks “As the Spirit Sings”, ko vada bundzinieks Vinnie Colaiuta, izvēršas kā uzkrātās enerģijas eksplozija.
Arturo O’Farrill — Virtual Birdland
Izpildītāji: Arturo O’Farrill un Afro Latin Jazz Orchestra
Albūms: Virtual Birdland
Ierakstu kompānija: Abstract Logix/Mediastarz
Izdots: 2021. gada 16. jūlijā
Mīlestība un centība, ar kādu tiek radīti tādi ieraksti kā Virtual Birdland, kurā pianista Arturo O’Farrila Afro Latin Jazz Orchestra dalībnieki spēja sanākt kopā tikai garā, pulcējoties atsevišķi pa vienam viesistabās, guļamistabās un pat skapjos, lai palīdzētu īstenot sapni par spilgtas un patīkamas mūzikas radīšanu.
Viņu centības rezultātā ir radies albums, kura sirsnība un pacilātība ir jūtama un kura grupas dinamika ir nevainojama, kas liecina par O’Farrila un viņa kolēģu izcilo muzikalitāti. Tas ir arī albums, kas skar daudzus aspektus – no Kubas līdz Marokai un tālāk, ietverot Brazīlijas un pat Kuveitas motīvus, vienlaikus izmantojot afro-kubiešu ritmus, sambu, rumbu, bomba džezu un amerikāņu svingu. Šie spēcīgie ritmi patiesībā droši notur šo vienību virs ūdens. Pat tad, kad grupa cīnās šādos nelabvēlīgos apstākļos, ir jūtams, ka mūzikas intensitāte nemazinās.
Lai papildinātu savus aktīvus, orķestris uzņem vairākus talantīgus viesus, no kuriem viens, Paquito D’Rivera, kā veltījumu mūžībā aizgājušajai izcilajai vokālistei Carmen McRae ir sarakstījis uzmundrinošo “Samba for Carmen”, kurā viņa alta saksofons ieņem goda vietu. Tas ir nepārprotams notikums, tāpat kā Letieresa Leites spēcīgā afrobrazīliešu bossa “Alafia”, kas seko. Tenorsaksofonists Ivans Renta uzstājas burvīgajā balādē “En la Oscuridad”, kas izskan pirms Papo Vaskeza kolorītās “Cimarron” un smeldzīgā fināla – Tito Puente labi izjustās “Para Los Rumberos”. Sesiju atklāj O’Farrilla pārliecinošā “Gulab Jamon”, kam seko Marokā dzimušā Malika Zarra Ziemeļāfrikas iedvesmotā “Pouvoir”, Rafi Malkiela viļņojošā “Desert”, amerikāņu pianista Larija Vilisa stilistiski prizmatiskā “Nightfall” un Ghazi Faisal Al-Mulaifi maigā Tuvo Austrumu himna “Ana Mashoof” (kurā viņš dzied un spēlē ģitāru).
Lai gan šīs Birdland ir tapis virtuāli, nevis mūziķiem spēlējot klātienē, tā gars ir ne mazāk dedzīgs, un to ir viegli sadzirdēt.
Mike Freedman — Into the Daybreak
Izpildītāji: Maiks Frīdmens
Albūms: Into The Daybreak
Ierakstu kompānija: Autorizdevums
Izdots: 2021. gada 5. martā
Kanādā dzīvojošā ģitārista Maika Frīdmena (Mike Freedman) albumu veido gaumīgi aranžētas soul šūpuļa dziesmas, film noir un latīņu kino noskaņas ar Allmans un Bowie pieskaņu.
Into The Daybreak ir ģitārista debijas albums kā grupas līderim. Iedvesmojoties no trīs gadu desmitu pieredzes uz Toronto mūzikas skatuves, vairāku mēnešu ilgas koncertturnejas ASV un Eiropā un sadarbības ar tādiem māksliniekiem kā Tia Brazda, Barbra Lica, Steven Taetz un The Willows, Frīdmens bija gatavs uzsākt patstāvīgu karjeru ar savu pirmo solo paziņojumu, visu savu radošo enerģiju novirzot oriģinālmūzikai.
Albumā iekļautas deviņas Frīdmena kompozīcijas, kurās apvienota viņa mīlestība pret daudziem dažādiem mūzikas stiliem, sākot no džeza un blūza līdz latino un ambientajai mūzikai. Šīs deviņas kontrastējošās un krāsainās melodijas mirdz iedvesmojošā, spilgtā izpildījumā. Šajās dziesmās ir spēcīgs melodiskais pavediens, kas izceļas ar dabisku un ļoti atmiņā paliekošu dziļumu un izjūtu.
Ar Grammy balvai nominētā inženiera Džeremija Dārbija (Jeremy Darby) palīdzību un viņa meistarīgajām miksēšanas un ierakstīšanas spējām Frīdmenam ir izdevies iemūžināt skaistu šīs augstākās klases grupas darbu: sesija ir mūzikas meistarklase, pilna āķīgu melodiju, skaistu solo un sirsnīgas ansambļa saspēles. Into The Daybreak ir ļoti klausāms albums, ko virza zvaigžņoti izpildījumi un noslīpēta producēšana. Freedman ar šo briljanto ieraksta saglabā pieejamības un oriģinalitātes līdzsvaru, spoži uzmirdzot 2021. gadā.
Albūms sākas ar spilgto, optimistisko Day Of Change, kurā Frīdmena plūstošās ģitāras partijas, kas atgādina The Allman Brothers Jessica, savulaik TV raidījuma Top Gear tēmu, un veido gaumīgu mijiedarbību ar Džeremija Ledbettera dzīvīgo, Dave Grusin stila klavierspēli, bet Maksa Senita nemitīgi mainīgais bungu pavadījums sadarbojas ar Kobi Hasa veiklajām, uzmundrinošajām basa līnijām. May The 4th Be With You ir ātrāks un skarbāks, ar majestātiskām, pacilājošām Kubas trompetista Alexia Baro pasāžām, kad Frīdmens un Ledbetters ir aizņemti cīņā ar Krisa Geila dzēlīgo tenora saksofonu.
Šis un arī pārējie skaņdarbi jāklausās jums pašiem 🙂
Christian McBride — Live at the Village Vanguard
Izpildītāji: Kristians Makbraids
Albūms: Live at the Village Vanguard
Ierakstu kompānija: Mack Avenue Records
Izdots: 2021. gada 26. novembrī
Diskogrāfija
Šis ir divpadsmitais Christian McBride albums, kas izdots kopā ar Mack Avenue Music Group. Šo ierakstu var uzskatīt par papildinājumu 2015. gadā izdotajam GRAMMY® balvu ieguvušajam Christian McBride Trio Live at the Village Vanguard albumam. Inside Straight ir kvintets, kas aizsāka Makbraida sadarbību ar Mack Avenue Records (2009. gadā izdeva Kind of Brown). Abi ir “dzīvie” ieraksti, kuros basģitārists vada šos divus ansambļus, tapuši 2014. gada decembrī divu nedēļu laikā pēc kārtas – rets piedāvājums, ko Amerikas cienījamākais džeza klubs piedāvā tikai viscildenākajiem džeza māksliniekiem.
Lai cik nopietns mūziķis un virtuozs viņš būtu, Kristians Makbraids prot arī izklaidēt, un šis viņa talants dāsni izpaužas šajā koncertā.
Pašlaik 49 gadus vecais basģitārists Kristians ir trīs grupu līderis, dažkārt ierakstu un koncertu pavadonis desmitiem džeza zvaigžņu un kopš Džordža Veina (George Wein) slimības un nāves – Ņūportas festivāla muzikālais direktors. Viņš pirmo reizi ierakstu studijā ienāca 1990.
Makbraids uzreiz kļuva nopietns. 1990. gadā viņš divreiz ierakstījās kopā ar trompetistu Roju Hargrovu (Roy Hargrove), vienreiz ar citu topošo trompetes zvaigzni – Volasu Roniju (Wallace Roney), kā arī ar alta saksofonistu Donaldu Harisonu (For Art’s Sake).
Kopš tā laika viņš ir ierakstījies aptuveni 350 reizes. Šķiet, ka ikviens līderis vēlas iegūt “gabaliņu no viņa”. Viņu novērtē par viņa ritmisko spēku un precizitāti, par silto toni un taktu, kā arī kā dzīvās mūzikas izpildītāju – par viņa dabisko izcilību. Viņš ir piedalījies vairākās Grammy balvas ieguvušās sesijās, tostarp Džo Hendersona “Lush Life”, Makkoja Tainera “Illuminations” un Čika Korea “Trilogy”.
Makbraida bigbends ir ieguvis Grammy balvas 2011. un 2015. gadā. Viņam ir plašs diapazons: viņš ir ierakstījis kopā ar salsas zvaigzni Ediju Palmieri un ar Polu Makartniju, ar Henku Džounsu, Džimu Holu un Queen Latifu. Pirmās, sulīgās notis, ko dzirdam dziedātājas Diānas Kralas (Diana Krall) albumā “Love Scenes”, ir Makbraida izpildījumā, kurš dzīvespriecīgi ievada “All or Nothing at All” — fragments sākas kā Kralas un basģitārista duets, un tas ir gan skaisti izteiksmīgs, gan arī intīms. Makbraids bebopu var dzirdēt daudzos ierakstos, tostarp Chick Corea “Remembering Bud Powell” un Bobby Hutcherson “Skyline”.
Makbraidam joprojām patīk funk un elektriskais bass, taču viņš apraksta mūziku albumā “Live at the Village Vanguard” kā “bez aizspriedumu svingošanu.” Hardbopa grupā, kurai vārdu deva kāds fans, spēlē Stīvs Vilsons (Steve Wilson) – alts un soprāns, Vorens Vulfs (Warren Wolf) – vibro, Pīters Mārtins (Peter Martin) – klavieres un Karls Alens (Carl Allen) – bungas. Tas ir domāts svingam, tomēr kompozīcijas, sākot ar Vorena Volfa “Sweet Bread”, nav ne vienkāršas, ne vienpusīgas.
Šajā koncerta ierakstā laimīgā publika ir vokāla līdzdalībniece. Acīmredzami apmierināts ar notikušo, basģitārists aicināja koncerta apmeklētājus apmeklēt arī viņa nākamā gada decembrī gaidāmo koncertu.
Laiks džezam 
You must be logged in to post a comment.