Par Jūrmalas festivāla tradīciju ir kļuvis pasaulslavenās ērģelnieces Ivetas Apkalnas saullēkta koncerts jūras krastā. Neparastais pasākums ir pulcējis simtiem klausītāju Dzintaru pludmalē un sagādājis neaizmirstamu mūzikas baudījumu, dabas skaņām saplūstot ar karalisko ērģeļu skanējumu Ivetas Apkalnas izpildījumā.
Šorīt, (2022. gada 17. jūlijā) lielisko bezmaksas koncertu noklausījās aptuveni tūkstotis sanākušo.
Lai arī gaisa temperatūra bija tikai nedaudz virs desmit grādiem un pūta spirgts vējš no jūras, saullēkts un koncerts bija vareni gan vizuāli, gan akustiski.
Programmā:
- Raimonds Pauls – Miniatūra no cikla Naktstauriņi (A. Veismanes pārlikumā ērģelēm)
- Johans Sebastiāns Bahs – Pastorella Fa mažorā BWV 590
- Olivjē Mesiāns – Mūžīgās katedrāles parādīšanās
- Johans Sebastiāns Bahs – Pasakalja do minorā BWV 582
- Johans Sebastiāns Bahs – Korāļapdare Wachet auf, ruft uns die Stimme BWV 645
- Charles-Marie Vidors – Simfonijas ērģelēm Nr. 5, op.42/1
- IV daļa Adagio
- V daļa Tokāta
Ieskatam viens no Saullēkta koncertā izpildītajiem skaņdarbiem – Johans Sebastiāns Bahs – Korāļa apdare Wachet auf, ruft uns die Stimme BWV 645, kas iekļauts arī jaunākajā Apkalnas albūmā.
Teksts no trīskāršā albūma:
Pēc tam, kad koncertējošā ērģelniece Iveta Apkalna bija saņēmusi visaugstāko atzinību kā Hamburgas Elbphilharmonie ērģeļu un Taivānas Gaosjunas mākslas centra dubulto ērģeļu pirmatskaņotāja, viņa turpināja ar darbu pie trīskārša albumu “Triptihs: Vasks – Bahs – Liszt”. Ar Triptihu viņa aptver trīs gadsimtus un trīs konfesijas uz vienām ērģelēm: Johans Sebastians Bahs, Ferencs Lists un Pēteris Vasks skan uz Neibrandenburgas baznīcas (Konzertkirche Neubrandenburg) ērģelēm, kuras viņa ir palīdzējusi izstrādāt, atklāt un uz kurām ir veikusi pašus pirmos ierakstus.
Apkalna atver triptihu ar trim sava tautieša un personīgā drauga darbiem. Pēteris Vasks līdz ar Arvo Pertu ir nozīmīgākais un visvairāk atskaņotais komponists Baltijas valstīs. “Latvija ir Pēteris Vasks un Pēteris Vasks ir Latvija,” saka ērģelniece. “Viņa mūzikā es dzirdu Latvijas ainavu, plašos mūsu zemes līdzenumus, pļavas un mežus, putnu saucienus un jūru. Pēteris Vasks, protams, ir ļoti latvisks raksturs, taču viņam piemīt arī “pasaules elpa”. Citādi cilvēki visā pasaulē nemīlētu viņa mūziku.”
- Albums: Triptychon
- Izpildītāja: Iveta Apkalns
- Izdevējs: BERLIN CLASSICS (Edel)
- Izdots 2021. gada 27. augusts
Katra ērģelnieka un arī Ivetas Apkalnas triptiha centrālais vārds ir Johans Sebastiāns Bahs. Viņa “Toccata”, “Adagio” un “Fūga C mažorā”, “Trio sonāte BWV 527” un seši “Šūblera korāļi” mūziķim vienlaikus veido vislielāko iespējamo stilistisko, kompozicionālo un tonālo izvēli ar konkrētiem personiskiem motīviem. “Es domāju, ka tas patiešām ir fenomens: Baha mūzika skar ikvienu, patiešām ikvienu, un atstāj pēdas ikviena cilvēka dzīvē, pat to, kam ar mūziku nav nekāda sakara.”
Ferencs Lists, kurš ieguva pasaules slavu kā ceļojošs virtuozs un vizionārs komponists, bija arī izcils ērģelnieks, kurš mūža nogalē pat ieguva priestera ordināciju. Viņa daiļrade ir ļoti tuva arī Ivetas Apkalnas daiļradei, vai tā būtu viņas personīgā vizītkarte – “Prelūdija un fūga B-A-C-H”, vai korāļa aranžējums “Nun danket alle Gott”, kas saistās ar Apkalnas “mājas ērģelēm” Rīgas Doma baznīcā, kuru iesvētīšanai 1884. gada janvārī, Lists šo skaņdarbu arī uzrakstījis.
Kontrasts nevar būt vēl lielāks: baptistu draudzes mācītāja dēls Vasks, protestantiskās mūzikas monolīts Bahs un ar grupiņām apsēstais salonu lauva un vēlu ieceltais abats Lists. Spēja atskaņot šo tik atšķirīgo komponistu darbus uz vienām ērģelēm nav pašsaprotama. Bijusī Marienkirche Neubrandenburgā, kas 2001. gadā tika profanēta un pārveidota par koncertbaznīcu, 2017. gadā ieguva ērģeles, pateicoties uzņēmēja Gintera Vēbera dāsnajam ziedojumam. Ērģeļu būvniecība tika uzticēta senām un pazīstamām ērģeļbūves darbnīcām Klais (Bonna) un Schuke (Berlīne).
“Neubrandenburgas koncertbaznīcai ir īpaša akustika, ko mēs, ērģeļbūvnieki, ļoti novērtējam,” saka abi meistari Filips Klaiss un Martins Švarcs. Zālē ir ideāla skaidrības un reverberācijas laika kombinācija. Šīs akustiskās īpašība bija sākumpunkts tonālās koncepcijas izstrādei. Tā tika izstrādāta ciešā sadarbībā starp abām ērģeļbūves darbnīcām, konsultējoties ar Ivetu Apkalnu, kuru Ginters Vēbers bija uzaicinājis par māksliniecisko padomdevēju. Ērģelēs ir 2852 stabules, kuru augstums svārstās no 8 milimetriem līdz gandrīz 7 metriem, un tām ir 70 reģistri. Instrumenta prospektā, kas ir tā redzamā daļa, kopumā ir 65 stabules: 45 metāla stabules priekšpusē un 20 koka stabules sānu fasādēs. Iveta Apkalna ir sajūsmā: “Ērģeles skan neticami silti, samtaini un noapaļoti. Pateicoties 70 skaidri definētajiem reģistriem, ērģelnieks var izmantot visas iespējas – gan solo, gan kopā ar orķestri, sākot no agrīnā baroka līdz romantismam un beidzot ar mūsdienu mūziku. Pateicoties visaptverošajam procesam un intensīvajai, draudzīgajai sadarbībai ar abiem ērģeļu būvētājiem Filipu Klaisu un Martinu Švarcu, kā arī mecenātu Ginteru Vēberu, šīs ērģeles man patiešām ir kļuvušas par personisku mīlas stāstu.”
Laiks džezam 
You must be logged in to post a comment.