Sešu stīgu karotāja vairs nav ar mums, un mēs vairs nevarēsim apbrīnot burvestību, ko viņš prata savīt ap mūsu mirstīgajām emocijām. Džefa radītā mūzika bija ēteriska. Viņa tehnika bija unikāla. Viņa iztēle, acīmredzot, bija neierobežota.
Džimijs Peidžs, leģendārās grupas Led Zeppelin ģitārists
Džef, man kopā ar miljoniem Tavu fanu Tevis pietrūks.
Džefs Beks vai pilnā vārdā Džefrijs Arnolds Beks, (dzimis 1944. gada 24. jūnijā, Volingtonā, Sērijā , Anglijā — miris 2023. gada 10. janvārī, Vadhērstā, Austrumsaseksā , Anglijā), bija angļu roka ģitārists, kura ātrā un sarežģītā spēle ietekmēja smagā metāla un džezroka žanru un padarīja viņu par vienu no cienījamākajiem ģitāristiem rokmūzikā.
Sākotnēji iedvesmojies no tādiem 50. gadu rokenrola spēlētājiem kā Klifs Gallups un Henks Marvins no grupas The Shadows, Džefs pārņēma arī blūzu, pēc tam psihedēliju ar grupu Yardbirds, bet 70. gados ar virkni klasisku albumu atkal kļuva par džeza un roka pionieri.
Bērnībā viņš dziedāja baznīcas korī un pusaudža gados paņēma rokās elektrisko ģitāru; viņš pat izveidoja paštaisītu modeli, atdarinot slaveno Gibson Les Paul ģitāru. Tāpat kā daudzi britu pusaudži tajā laikā, viņš dievināja amerikāņu blūza un rokenrola māksliniekus, īpaši Badiju Gaju un Džīnu Vincentu. Beks sāka spēlēt un piedalīties ierakstos daudzās grupās, kā arī sadarboties ar citiem, tagad jau leģendāriem mūziķiem, piemēram, Džimiju Peidžu un Ianu Stjuartu (Rolling Stones pianistu).
1965. gadā pēc Džimija Peidža ieteikuma Beks nomainīja no grupas aizgājušo Ēriku Kleptonu un ieņēma ģitārista vietu grupā The Yardbirds. Viņš bija grupas sastāvā nepilnus divus gadus, un šajā laikā tika izdota lielākā daļa no grupas lielajiem hitiem. Beks grupā Yardbirds spēlēja neilgi – 1966. gadā viņš pameta grupu un divus gadus vēlāk izdeva savu debijas soloalbumu Truth. Pirmais studijas albums “Beck-Ola“, kas tika izdots ar Jeff Beck Group nosaukumu, klajā nāca 1969. gadā. Sākotnējā sastāvā bija Rods Stjuarts (Rod Stewart) – vokāls, Ronijs Vuds (Ronnie Wood) – bass un Tonijs Ņūmens (Tony Newman) – bungas. Tajā pašā 1969. gadā Beks iekļuva autoavārijā, kurā guva nopietnu galvaskausa traumu.
70. gadu beigās Džefs sāka pievērsties pirkstu stila elektriskās ģitāras spēlei, radot savu unikālo, par firmas zīmi dēvēto skanējumu.
Džefs turpināja ļoti veiksmīgu solo karjeru. Liela daļa no viņa ierakstītās mūzikas ir instrumentāla, un tā sastāv no ļoti dažādām ietekmēm. Blūzs, fanks, roks un fusion ir tikai daži no stiliem, kurus Džefs izmanto savās kompozīcijās un kaverversiju izvēlē, un to visu pamatā ir dzelžains blūza un roka tonis un izteiksme.
Pat ar plašu, eklektisku ietekmju un žanru sajaukumu Džefam bija pārliecinoša un uzreiz atpazīstama ģitāras skaņa. Viņš bija īpaši slavens ar savu izcilo vibrato rociņas izmantošanu. Nepārtraukti skaņas augstuma izliekumi ir viņa unikālās spēles daļa. Līdztekus tam viņš reti izmanto ģitāras mediatoru. Īkšķa un pirksta kombinācija apvienojumā ar izsmalcinātu vibrato kontroli nodrošina viņa ģitāras skanējumu, kā arī meistarīgu slaida spēli. Galvenie “efekti”, kurus Džefs izmanto priekšnesumā ir skaļuma regulēšana un ģitāras vadības ierīču izmantošana.
1975. gadā Beks atgriezās pie solokarjeras, kad izdeva Blow by Blow — pilnībā noformētu džeza fusion LP. Albumu producēja slavenais “Beatles” sakņu ierakstu inženieris Džordžs Mārtins, un ASV tas ieguva platīna albuma statusu. Arī albuma turpinājums, 1976. gadā izdotais Wired, ieguva platīna statusu.
80. gados Beks nedaudz samazināja aktivitāti, jo cīnījās ar veselības problēmām.
1981. gadā Beks kopā ar savu Yardbirds priekšgājēju Ēriku Kleptonu (Eric Clapton) sniedza vairākus vēsturiskus koncertus Amnesty International sponsorētajos labdarības koncertos. Kopā ar Kleptonu viņš uzstājās ar dziesmām “Crossroads”, “Further on Up the Road” un Stīvija Vondera dziesmas “Cause We’ve Ended As Lovers” aranžējumu. Beks piedalījās arī visu zvaigžņu grupas “I Shall Be Released” fināla izpildījumā kopā ar Kleptonu, Stingu, Filu Kolinsu, Donovanu un Bobu Geldofu. Bekas ieguldījums bija redzams un dzirdams albumā un filmā, kas 1982. gadā guva panākumus visā pasaulē. gadā Beks izdeva albumu Flash, kurā piedalījās dažādi vokālisti, bet visvairāk bijušais grupas biedrs Rods Stjuarts (Rod Stewart), izpildot Kērtisa Meifīlda (Curtis Mayfield) dziesmu “People Get Ready”. 1989. gadā – Jeff Beck’s Guitar Shop. Albuma Flash un singls “Escape” 1986 atnesa Bekam viņa pirmo Grammy balvu par labāko roka instrumentālo izpildījumu.
1988. gada filmā “Dvīņi“, Džefs uzspēlē Arnoldam Š. pavadot dziedātāju Nikoletu Larsoni.
Deviņdesmitie gadi bija īpaši sadarbības desmitgade mūziķim, kurš šajos gados strādāja ar Tīnu Tērneri, Jonu Bon Džovi, Keitu Bušu, Rodžeru Votersu un savu pusaudža dienu elku Badiju Gaju. Viņš arī izdeva savu 1999. gada LP Who Else! . Kad 1992. gadā Rods Stjuarts tika uzņemts Rokenrola slavas zālē, Beks teica ievadrunu, kurā, cita starpā, sacīja: “Mūsu attiecībās valda mīlas un naids – viņš mani mīl, bet es viņu ienīstu.”
2002. gadā Beks ieguva savu trešo Grammy balvu, šoreiz par “Labāko roka instrumentālo izpildījumu” par dziesmu Dirty Mind no albuma You Had It Coming. 2003. gadā izdotajā albumā “Jeff” iekļautā dziesma “Plan B” Bekam atnesa ceturto Grammy balvu par labāko roka instrumentālo izpildījumu un bija pierādījums tam, ka jaunais elektro-ģitāras stils, ko viņš izmantoja divos iepriekšējos albumos, turpinās dominēt. 2003. gada vasarā Beks bija B.B. Kinga iesildošais mākslinieks, bet 2004. gadā uzstājās Erika Kleptona Crossroads Guitar Festival.
2009. gadā Beks kā solo mākslinieks tika uzņemts Rokenrola slavas zālē. Tā paša gada 4. jūlijā uz skatuves Albertholla zālē Bekam pievienojās Deivids Gilmors un viņi saspēlē solo baznīcas himnā “Jerusalem“.
2010. gada aprīlī Beks izdeva albumu “Emotion & Commotion“. Tajā iekļautas gan oriģināldziesmas, gan kaverversijas, piemēram, “Over the Rainbow” un “Nessun Dorma“. Dažas no dziesmām ar viesvokāliem ieskaņoja Džosa Stouna (Joss Stone) un Imelda Meja (Imelda May). 2011. gadā divas dziesmas no “Emotion & Commotion” saņēma Grammy balvas: “Nessun Dorma” ieguva Grammy balvu kā labākais popmūzikas instrumentālais izpildījums, bet “Hammerhead” — Grammy balvu kā labākais roka instrumentālais izpildījums. Beks sadarbojās ar Seal, P!nk, India.Arie, Konono N°1, Oumou Sangare un citiem un 2011. gadā saņēma trešo Grammy balvu par labāko popmūzikas sadarbību ar vokālu.
Ne tikai Pučini, arī Gustavs Mālers Džefa izpildījumā skan grandiozi.
Džefa pēdējais albums, kura iznākšanu aizkavēja pandēmija, iznāca 2022. gada vasarā ar absolūti lakonisku nosaukumu 18. Tas radīts kopā ar neseno draugu, Holivudas zvaigzni un pretrunīgi vērtēto Džoniju Depu.
Albūms, iespējams, Depa skandālu dēļ nesaņēma labas kritikas atsauksmes. Piemēram The Guardian rakstīja: “…patīkamas, bet pilnīgi nevajadzīgas versijas Deivija Spiliana dziesmai Midnight Walker, kā arī Don’t Talk (Put Your Head on My Shoulder) un Caroline, No, no Beach Boys Pet Sounds, kas izklausās kā īpaši radītas montāžām ar kaijām, kas lido virs klintīm Travel Channel…
“…Beks bieži skan viegli un liriski, pretstatā Depa kliedzošajam spīdumam, kurš, šķiet, iestrēdzis rūkšanā pat tad, kad Robinsona dziesmā “Ooo Baby Baby” viņš uzstājas falsetā. Tonāli Beks un Deps nav gluži saskanīgi – Bekam ar ģitāru gribas pacelties, Deps paliek pie zemes, un tā vietā, lai radītu kaut ko saspringtu vai pilnīgi neveiksmīgu, rezultāts ir vien neskaidrs un nedaudz vienmuļš.”
Stīvens Tomass Erlevins, amerikāņu mūzikas kritiķis un tiešsaistes mūzikas datubāzes AllMusic vecākais redaktors
Ja Stīvens būtu nojautis, ka šis būs Džefa pēdējais paša izdotais albums, diez vai viņš būtu bijis tik skarbs. Var jau teikt, ka albūmā nav pārāk daudz veiksmīgu gabalu un arī albūma vāciņš, manuprāt, ir katastrofāls, tomēr atskatoties uz albūmu pēc meistara aiziešanas, man šķiet, ka īru dūdinieka Deivija Spiliana (Davy Spillane) kompozīcija Midnight Walker (Pusnakts gājējs — albuma pirmā dziesma) izskan kā rekviēms Džefa Beka daiļradei, īpaši tās liriskajai pusei.
Kaut kur Jūtubā bija skatāms 150 video klipu garš sarakstiņš ar Džefa ierakstiem un līdzdalību, un es ticu, ka laikam ritot tas arvien pieaugs.
Pēc ziņām par Beka nāvi daudzi mūziķi sociālajos tīklos ir pauduši savu cieņu un rakstījuši atvadu vārdus māksliniekam — Petija Smita , Miks Džegers , Rods Stjuarts , Braiens Vilsons , Krisija Hainda , Džonijs Mārs , Nīls Rodžerss , Džīns Simmons , Šons Ono Lenons , Billijs Korgāns , un vēl.
Kopā ar daudziem citiem apbalvojumiem, Dzefs Beks ir ieguvis 17 Grammy nominācijas, astoņās no kurām ir saņemtas Grammy balvas:
- 1975. gads, nominācija: Labākais popmūzikas instrumentālais priekšnesums, albums Wired
- uzvarētājs “Breezin”, Džordžs Bensons
- 1985. gads, balva: Labākais roka instrumentālais izpildījums (orķestris, grupa vai solists), albums Escape
- 1989. gads, balva: Labākais roka instrumentālais izpildījums, albums Jeff Beck’s Guitar Shop
- 1975. gads, nominācija: Labākais roka instrumentālais izpildījums, Hound Dog (skaņdarbs), albums: Honeymoon in Vegas
- uzvarētājs “Little Wing”, Stīvijs Rejs Vons (Stevie Ray Vaughan
- 1994. gads, nominācija: Labākais roka instrumentālais izpildījums, Hi-Heel Sneakers (dziesma), albums: Frankie’s House
- uzvarētājs “Sofa”, Stīvs Vai
- 2000. gads,
- nominācijas: Labākais popmūzikas instrumentālais priekšnesums, A Day In The Life,
- nominācijas: Labākais roka instrumentālais izpildījums, What Mama Said, albums: Who Else!; (uzvarētājs “El Farol”, Santana)
- 2002. gads, balva: Labākais roka instrumentālais izpildījums, Dirty Mind, albums: You Had It Coming
- 2004. gads, balva: Labākais roka instrumentālais izpildījums, Plan B, albums: Jeff
- 2010. gads, balva: Labākais roka instrumentālais izpildījums, A Day In The Life, albums: Jeff Beck Live at Ronnie Scott’s
- 2011. gads,
- balva: Labākais popmūzikas kopdarbs ar vokālu, Imagine, albums: The Imagine Project
- balva: Labākais popmūzikas instrumentālais izpildījums, Nessun Dorma, albums: Emotion & Commotion
- balva: Labākais roka instrumentālais izpildījums, Hammerhead, albums: Emotion & Commotion
- nominācija: Labākais rokmūzikas dueta vai grupas ar vokālu priekšnesums, I Put A Spell On You,
- nominācija: Labākais roka albums, Emotion & Commotion
- 2012. gads, nominācija: Labākais roka albums, Rock ‘N’ Roll Party Honoring Les Paul
- 2013. gads, nominācija: Labākais rokmūzikas priekšnesums, Patient Number 9
Laiks džezam 
You must be logged in to post a comment.