Esperanza Spalding

Esperanza Spaldinga ir viena no savas paaudzes daudzpusīgākajām džeza mūziķēm — basiste, kontrabasiste, dziedātāja, komponiste un producente, kurai džezs nekad nav bijis žanra ierobežojums. Viņas mūzikā sadzīvo improvizācija, soul, brazīliešu mūzika, kamermūzika, art-rock, deja un pēdējos gados arī pētījumi par mūzikas terapeitisko potenciālu. Virtuozitāte viņai reti ir pašmērķis: interesantākais sākas brīdī, kad tehnika kļūst par līdzekli jaunai idejai.

Bass, balss un ļoti ātrs starts

Bērnībā Spaldinga gandrīz desmit gadus spēlēja vijoli, bet pusaudzes gados atklāja kontrabasu. Vēlāk viņa studēja Berklee College of Music, ko absolvēja 2005. gadā, un jau 20 gadu vecumā kļuva par vienu no jaunākajām pasniedzējām koledžas vēsturē. Tas labi raksturo viņas turpmāko karjeru: ļoti strauja tehniskā izaugsme kopā ar vēlmi nepārtraukti mainīt perspektīvu.

2009. gadā Sansebastjanas Jazzaldia viņa uzstājās ar Otisu Braunu, Leo Genovese un Ricardo Vogt. Šis fragments no “I Know You Know / Smile Like That” labi rāda, kāpēc par Spaldingu sāka runāt tik ātri: vienlaikus dziedāt, turēt sarežģītu basa līniju un brīvi komunicēt ar grupu viņai jau toreiz šķita pilnīgi dabiski.

“I Know You Know / Smile Like That” — Sansebastjana, 2009.

Ar Chamber Music Society Spaldinga parādīja pavisam citu pusi — džeza improvizāciju savienoja ar kamermūzikas domāšanu un stīgu aranžējumiem. NPR Tiny Desk trīs skaņdarbu minikoncertā “Little Fly”, “Midnight Sun” un “Apple Blossom” šī intīmā pieeja dzirdama īpaši labi; “Little Fly” pamatā ir Viljama Bleika dzejolis.

NPR Tiny Desk, 2010 — trīs skaņdarbi no Chamber Music Society perioda.

Kad džezs iziet ārpus džeza

2011. gadā Spaldinga kļuva par pirmo džeza mūziķi, kas saņēmusi Grammy balvu kategorijā Best New Artist. Taču vēl interesantāk ir tas, ko viņa darīja pēc šī izrāviena. Albumā Radio Music Society džeza valoda tika apzināti tuvināta soul un R&B klausītājam, nezaudējot sarežģīto ritmiku un aranžējumus. “Black Gold” ir labs piemērs arī viņas sociāli ieinteresētajai pusei — dziesma pievēršas afroamerikāņu identitātei un vēstures uztverei.

“Black Gold” — Radio Music Society, 2012.

Ar Emily’s D+Evolution Spaldinga izdarīja vēl vienu strauju pagriezienu. Skatuves dizains, kustība un aktierspēle kļuva par projekta daļu, bet mūzikā parādījās art-rock un funk spriegums. “One” labi parāda, ka šeit bass vairs nav tikai džeza instruments — tas kļūst par teatrālas, vizuāli izteiktas performances centru.

“One” — Emily’s D+Evolution, 2016.

Mūzika kā laboratorija

Ar 12 Little Spells Spaldinga sasaistīja skaņdarbus ar ķermeni un kustību. Savukārt Songwrights Apothecary Lab ideja bija vēl radikālāka: sadarboties ar cilvēkiem, kuri pēta skaņu, dziedināšanu un kognitīvos procesus, un mēģināt radīt mūziku ar apzināti pastiprinātu terapeitisku potenciālu. Šeit “dziesma” jau kļūst arī par eksperimenta formu.

“Formwela 10” — Songwrights Apothecary Lab, 2021.

Miltons, Portlenda un nākamais pagrieziens

2024. gadā Spaldinga kopā ar brazīliešu mūzikas leģendu Miltonu Nascimento izdeva albumu Milton + esperanza. Tas tika ierakstīts galvenokārt Brazīlijā, un Spaldinga bija albuma producente, aranžētāja un izpildproducente. Sešpadsmit skaņdarbu programmā Nascimento klasika sastopas ar jaunām Spaldingas kompozīcijām un negaidītām interpretācijām — arī The Beatles un Michael Jackson mūzikai. “Outubro” ir viens no skaidrākajiem albuma kodoliem: divas ļoti atšķirīgas balsis un paaudzes darbojas nevis kā “viesis un zvaigzne”, bet kā līdzvērtīgi sarunas partneri.

Milton Nascimento & esperanza spalding — “Outubro”, 2024.

Pēdējie gadi rāda, ka Spaldinga savu darbību arvien mazāk ierobežo ar albumu ciklu. 2025. gadā viņa atgriezās Ņujorkas Blue Note ar divu nedēļu rezidenci, bet Portlendā līdzvada Prismid Sanctuary — mākslinieku rezidenču, darbnīcu un atjaunošanās telpu BIPOC māksliniekiem un kultūras darbiniekiem. 2026. gada vasaras un rudens koncertprogrammās viņa atkal šķērso visu savu diskogrāfiju, spēlējot materiālu no deviņiem albumiem, un ir devusi mājienu, ka top nākamais projekts, kura detaļas vēl nav publiski izziņotas.

Tāpēc Esperanzu Spaldingu ir grūti raksturot ar vienu etiķeti. Viņa sāka kā neparasti virtuozs jaunais talants, taču interesantākais viņas karjerā ir nevis tas, cik daudz viņa spēj nospēlēt, bet cik bieži viņa ir gatava mainīt pašu spēles laukumu.